कथिता पिप्पली तज्ज्ञैस्तन्मूलं ग्रन्थिकं स्मृतम् । ऊषणं मरिचं ज्ञेयं शुण्ठी विश्वं महौषधम् ॥ १,२०४.
Pippalī is described by those who know as such; its root is called granthika; ūṣaṇa is known as marica; śuṇṭhī is the universal great medicine.
व्योषं कटुत्रयं विद्यात्त्र्यूषणं तच्च कीर्त्यते । लाङ्गली हलिनी च स्याच्छेयसी गज पिप्पली ॥ १,२०४.
Vyoṣa is known as the three pungents, also called tryūṣaṇa; lāṅgalī is halinī, and cheyasī is gajapippalī.
त्रायन्ती त्रायमाणा स्यादुत्साया सुवहा स्मृता । चित्रकः स्याच्छिखी वह्निरग्निसंज्ञाभिरुच्यते ॥ १,२०४.
Trāyantī is trāyamāṇā, utsāyā is called suvahā; citraka is also known as śikhī, vahni, and by the name agni.
षड्ग्रन्थोग्रा वचा ज्ञेया श्वेता हैमवतीति च । कुटजो वृक्षकः शक्रो वत्सको गिरिमाल्लिका ॥ १,२०४.
Ṣaḍgranthā is known as ugrā and vacā; śvetā is also called haimavatī; kuṭaja, vṛkṣaka, śakra, vatsaka, and girimāllikā are named.
कलिङ्गेन्द्रयवारिष्टं तस्य बीजानि लक्षयेत् । मुस्तक्तो मेघनामा स्यात्कौन्ती ज्ञेया हरेणुका ॥ १,२०४.
Kaliṅga, indrayava, and āriṣṭa—their seeds are to be identified; mustaka is called meghanāmā; kauntī is known as hareṇukā.
एला च बहुला प्रोक्ता सूक्ष्मैला च तथा त्रुटिः । पद्मा भार्ङ्गो तथा काञ्जी ज्ञेया ब्राह्मणयष्टिका ॥ १,२०४.
Elā is called bahulā, and sūkṣmailā is truṭi; padmā, bhārṅga, kāñjī, and brāhmaṇayaṣṭikā are to be known.
मूर्वा मधुरसा ज्ञेया तेजनी तिक्तवल्लिका । महानिम्बो बृहन्निम्बो दीप्यकः स्याद्यवानिका ॥ १,२०४.
Mūrvā is known as madhurasā; tejanī is tiktavallikā; mahānimba is bṛhannimba; dīpyaka is called yavānikā.
विडङ्गं क्रिमशत्रुः स्याद्रामठं हिङ्गुरुच्यते । अजाजी जीरकं ज्ञेया कारवी चोपकुञ्चिका ॥ १,२०४.
Viḍaṅga is the enemy of worms; rāmaṭha is called hiṅgu; ajājī is known as jīraka; kāravī is upakuñcikā.
विज्ञेया कटुका तिक्ता तथा कटुकरोहिणी । तगरं स्यान्नतं वक्रं चोचं त्वचवराङ्गकम् ॥ १,२०४.
One should know kaṭukā, tiktā, and also kaṭukarohiṇī; tagara is inclined, vakra is crooked, coca is tvacavarāṅgaka.
उदीच्यं बालकं प्रोक्तं ह्रीबेरं चाम्बुनामभिः । पत्रकं दलसंज्ञाभिश्चारकं तस्कराह्वयम् ॥ १,२०४.
Udīcya is called bālaka, hrībera is known by water-names; patraka is called by the name dalasaṃjñā, cāraka is called taskara.
हेमाभं नागसंज्ञाभिर्नागकेशर उच्यते । असृक्कुङ्कुममाख्यातं तथा काश्मीरबाह्लिकम् ॥ १,२०४.
Hemābha is called nāgakeśara by the names of nāga; asṛkkuṅkuma is so named, as are kāśmīra and bāhlika.
अयो लोहं समुद्दिष्टं यौगिकैर्लोहनामभिः । पुरं कुटनटं विद्यान्महिषाक्षः पलङ्कषा ॥ १,२०४.
Ayo is called iron, known by the technical names for metals; pura, kuṭanaṭa, one should know, as well as mahiṣākṣa and palaṅkaṣā.
काश्मरी कट्फला ज्ञेया श्रीपर्णो चेति कीर्तिता । शल्लकी गजभक्ष्या च पत्री च सुरभी स्त्रवः ॥ १,२०४.
Kāśmarī is known as kaṭphalā, and śrīparṇa is so named; śallakī, gajabhakṣyā, patrī, and surabhīstrava are also mentioned.
धात्रीमामलकीं विद्यादक्षश्चैव विभीतकः । पथ्याभया च विज्ञेया पूतना च हरीतकी ॥ १,२०४.
Dhātrī is to be known as āmalakī, and vibhitaka is also called akṣa; pathyā is abhayā, and pūtanā is harītakī.
त्रिफला फलमेवोक्ता तच्च ज्ञेयं फलत्रिकम् । उदकीर्यो दीर्घवृन्तः करञ्जश्चेति कीर्तितः ॥ १,२०४.
Triphalā is said to be the fruit, and it should be known as the trio of fruits; udakīrya, with a long stalk, is called karañja.
यष्टी यष्ट्याह्वयं प्रोक्तं मदुकं मधुयष्टिका । धातकी ताम्रपर्णो स्यात्समङ्गा कुञ्जरा मता ॥ १,२०४.
Yaṣṭī is called yaṣṭyāhvaya, maduka is madhuyaṣṭikā; dhātakī is tāmraparṇa, samaṅgā is considered kuñjarā.
सितं मलयजं शीतं गोशीर्षं सितचन्दनम् । विद्याद्रक्तं चन्दनं च द्वितीयं रक्तचन्दनम् ॥ १,२०४.
Sita is malayaja, which is cool, gośīrṣa is white sandalwood; one should know that rakta is candana, and the second is red sandalwood.
काकोली च स्मृता वीरा वयस्या चार्कपुष्पिका । शृङ्गी कर्कटशृङ्गी च महाघोषा च कीर्तिता ॥ १,२०४.
Kākolī is remembered as vīrā, vayasyā as arkapuṣpikā; śṛṅgī, karkaṭaśṛṅgī, and mahāghoṣā are also mentioned.
तुगाक्षीरी शुभा वांशी विज्ञेया वंशलोचना । मृद्विका च स्मृता द्राक्षा तथा गोस्तनिका मता ॥ १,२०४.
Tugākṣīrī, auspicious vāṃśī, is known as vaṃśalocanā; mṛdvikā is remembered as drākṣā, and gostanikā is so regarded.
स्यादुशीरं मृणालञ्च सेव्यं लामज्जकं तथा । सारञ्च गोपवल्ली च गोपी भद्रा च कथ्यते ॥ १,२०४.
Uśīra and mṛṇāla are to be known, as well as sevya and lāmajjaka; sāra and gopavallī, and gopī bhadrā are also mentioned.
दन्ती कटङ्कटेरी च ज्ञेया दारुनिशेति च । हरिद्रा रजनी प्रोक्ता पीतिका रात्रिनामिका ॥ १,२०४.
Dantī and kaṭaṅkaṭerī are to be known, as well as dāruniśā; haridrā is called rajanī, pītikā is called rātrināmikā.
वृक्षादनी छिन्नरुहा नीलवल्ली रसामृता । वसुकोटश्च विज्ञेयो वाशिरः काम्पिल्लो मतः ॥ १,२०४.
Vṛkṣādanī, chinnaruhā, nīlavallī, and rasāmṛtā; vasukoṭa is to be known, vāśira is called kāmpilla.
पाषाणभेदकोऽरिष्टो ह्यस्मभित्कुट्टभेदकः । घण्टाकः शुष्कको ज्ञेयो वचोऽथ सूचको मतः ॥ १,२०४.
Pāṣāṇabhedaka, ariṣṭa, as well as kuṭṭabhedaka; ghaṇṭāka and śuṣkaka are to be known, vaca and sūcaka are so regarded.
सुरसो बीजकश्चैव पीतशालोऽभिधीयेत । वज्रवृक्षो महावृक्षः स्नुही स्नुक्च सुधा गुडा ॥ १,२०४.
Suraso and bījaka, as well as pītaśāla are named; vajravṛkṣa, mahāvṛkṣa, snuhī, snuk, sudhā, and guḍā.
तुलसीं सुरसां विद्यादुपस्थेति च कथ्यते । कुठेरकोऽप्यर्जुनकः पर्णो सौगन्धिपर्णिक्रः ॥ १,२०४.
Tulasī is known as surasā, and also called upasthā; kuṭheraka, arjunaka, parṇa, and saugandhiparṇikra.
नीलश्च सिन्धुवारश्च निर्गुण्डीति सुगन्धिका । ज्ञेया सुगन्धिपर्णोति वासन्ती कुलजेति च ॥ १,२०४.
Nīla and sindhuvāra, nirguṇḍī is fragrant; one should know sugandhiparṇoti, vāsantī, and kulaja.
कालीयकं पीतकाष्ठं कतकाख्यः पुनः स्मृतः । गायत्रीखदिरो ज्ञेयस्तद्भेदः कन्दरो मतः ॥ १,२०४.
Kāliyaka is yellow wood, and Kataka is another name for it; Gayatri-khadira is to be known, and its variant is called Kandara.
इन्दी वरं कुवलयं पद्मं नीलोत्पलं स्मृतम् । सौगन्धिकं शतदलमब्जं कमलमुच्यते ॥ १,२०४.
Indī is excellent, Kuvalaya is the blue lotus, Padma is the lotus, Nīlotpala is remembered; Saugandhika, Shatadala, Abja, and Kamala are all names for the lotus.
अजवर्णो भवेदूर्जो वाजिकर्णोऽश्वकर्णकः । श्लेष्मान्तकस्तथा शेलुर्बहुवारश्च कथ्यते ॥ १,२०४.
Ajavarṇa is Uurja, Vājikarṇa is Ashvakarṇaka; Shleṣmāntaka, Shelur, and Bahuvāra are also mentioned.
सुनन्दकः ककुद्भद्रं छत्राकी छत्रसंज्ञका । कबरी कुम्भको धृष्टः क्षुद्विधो धनकृत्तथा ॥ १,२०४.
Sunandaka, Kakudbhadra, Chatrākī, and Chatrasaṃjñaka; Kabarī, Kumbhaka, Dhṛṣṭa, Kṣudvidha, and Dhanakṛt are also known.