स्थिरा विदारिगन्धा च शालपण्यशुमत्यपि । लाङ्गली कलसी चैव क्रोष्टुपुच्छा गुहा मता ॥ १,२०४.
Stirā, vidārigandhā, śālapaṇya, śumatī, lāṅgalī, kalasī, kroṣṭupucchā, and guhā are considered as such.
पुनर्नवाथ पर्षाभूः कठिल्या कारुणा तथा । एरण्डश्चोरुवूकः स्यादामर्दो वर्धमानकः ॥ १,२०४.
Punarnavā, parṣābhū, kaṭhilyā, kāruṇā, eraṇḍa, uruvūka, āmarda, and vardhamānaka are to be known.
झषा नागबला ज्ञेया श्वदंष्ट्रा गोक्षुरो मतः । शतावरी वरा भीरु पीवरीन्दीवरी वरी ॥ १,२०४.
Jhaṣā is known as nāgabalā; śvadaṃṣṭrā is called gokṣura; śatāvarī, varā, bhīru, pīvarī, indīvarī, and varī are also recognized.
व्याघ्री तु बृहती कृष्णा हंसपादी मधुस्त्रवा । धामनी कण्टकारी स्यात्क्षुद्रा सिंही निदिग्धिका ॥ १,२०४.
Vyāghrī is bṛhatī, kṛṣṇā, haṃsapādī, madhustravā, dhāmanī, kaṇṭakārī, kṣudrā, siṃhī, and nidigdhikā.
वृश्चिका त्र्यमृता काली विषघ्नी सर्पदंष्ट्रिका । मर्कटी चात्मगुप्ता स्यादार्षेयी कपिकच्छुका ॥ १,२०४.
Vṛścikā, tryamṛtā, kālī, viṣaghnī, sarpadaṃṣṭrikā, markaṭī, ātmaguptā, ārṣeyī, and kapikacchukā are named.
मुद्गपर्णो क्षुद्रसहा माषपर्णो महासहा । त्यजा परा च महा ज्ञेया दण्डयोन्यङ्कसंज्ञया । न्यग्रोधस्तु वटो ज्ञेयः अश्वत्थः कपिलो मतः ॥ १,२०४.
Mudgaparṇa is kṣudrasahā; māṣaparṇa is mahāsahā; tyajā and parā are known as mahā; daṇḍayonī and aṅkasaṃjñā; nyagrodha is known as vaṭa; aśvattha is called kapila.
प्लक्षोऽथ गर्दभाण्डः स्यात्पर्कटी च कपीतनः । पार्थस्तु ककुभो धन्वि विज्ञेयोर्ऽजुननामभिः ॥ १,२०४.
Plakṣa is called gardabhāṇḍa; parkaṭī is kapītana; pārtha is kakubha and dhanvi, known by the names arjuna.
नन्दीवृक्षः प्ररोही स्यात्पुष्टिकारीति चोच्यते । वञ्जुलो वेतसो ज्ञेयो भल्लातश्चाप्यरुष्करः ॥ १,२०४.
Nandīvṛkṣa is known as prarohī and also called puṣṭikārī; vañjula, vetasa, bhallāta, and aruṣkara are to be recognized.
लोध्रः सारवको धृष्टस्तिरीटश्चापि कीर्तितः । बृहत्फला महाजम्बूर्ज्ञेया बालफला परा ॥ १,२०४.
Lodhra, sāravaka, dhṛṣṭa, and tirīṭa are mentioned; bṛhatphalā is mahājambū, and bālaphalā is another.
तृतीया जलजम्बूः स्यान्नादेयी सा च कीर्तिता । कणा कृष्णोपकुञ्ची च शौण्डी मागधिकेति च ॥ १,२०४.
The third is jalajambū, which is also called nādeyī; kaṇā, kṛṣṇopakuñcī, śauṇḍī, and māgadhikā are to be known.
कथिता पिप्पली तज्ज्ञैस्तन्मूलं ग्रन्थिकं स्मृतम् । ऊषणं मरिचं ज्ञेयं शुण्ठी विश्वं महौषधम् ॥ १,२०४.
Pippalī is described by those who know as such; its root is called granthika; ūṣaṇa is known as marica; śuṇṭhī is the universal great medicine.
व्योषं कटुत्रयं विद्यात्त्र्यूषणं तच्च कीर्त्यते । लाङ्गली हलिनी च स्याच्छेयसी गज पिप्पली ॥ १,२०४.
Vyoṣa is known as the three pungents, also called tryūṣaṇa; lāṅgalī is halinī, and cheyasī is gajapippalī.
त्रायन्ती त्रायमाणा स्यादुत्साया सुवहा स्मृता । चित्रकः स्याच्छिखी वह्निरग्निसंज्ञाभिरुच्यते ॥ १,२०४.
Trāyantī is trāyamāṇā, utsāyā is called suvahā; citraka is also known as śikhī, vahni, and by the name agni.
षड्ग्रन्थोग्रा वचा ज्ञेया श्वेता हैमवतीति च । कुटजो वृक्षकः शक्रो वत्सको गिरिमाल्लिका ॥ १,२०४.
Ṣaḍgranthā is known as ugrā and vacā; śvetā is also called haimavatī; kuṭaja, vṛkṣaka, śakra, vatsaka, and girimāllikā are named.
कलिङ्गेन्द्रयवारिष्टं तस्य बीजानि लक्षयेत् । मुस्तक्तो मेघनामा स्यात्कौन्ती ज्ञेया हरेणुका ॥ १,२०४.
Kaliṅga, indrayava, and āriṣṭa—their seeds are to be identified; mustaka is called meghanāmā; kauntī is known as hareṇukā.
एला च बहुला प्रोक्ता सूक्ष्मैला च तथा त्रुटिः । पद्मा भार्ङ्गो तथा काञ्जी ज्ञेया ब्राह्मणयष्टिका ॥ १,२०४.
Elā is called bahulā, and sūkṣmailā is truṭi; padmā, bhārṅga, kāñjī, and brāhmaṇayaṣṭikā are to be known.
मूर्वा मधुरसा ज्ञेया तेजनी तिक्तवल्लिका । महानिम्बो बृहन्निम्बो दीप्यकः स्याद्यवानिका ॥ १,२०४.
Mūrvā is known as madhurasā; tejanī is tiktavallikā; mahānimba is bṛhannimba; dīpyaka is called yavānikā.
विडङ्गं क्रिमशत्रुः स्याद्रामठं हिङ्गुरुच्यते । अजाजी जीरकं ज्ञेया कारवी चोपकुञ्चिका ॥ १,२०४.
Viḍaṅga is the enemy of worms; rāmaṭha is called hiṅgu; ajājī is known as jīraka; kāravī is upakuñcikā.
विज्ञेया कटुका तिक्ता तथा कटुकरोहिणी । तगरं स्यान्नतं वक्रं चोचं त्वचवराङ्गकम् ॥ १,२०४.
One should know kaṭukā, tiktā, and also kaṭukarohiṇī; tagara is inclined, vakra is crooked, coca is tvacavarāṅgaka.
उदीच्यं बालकं प्रोक्तं ह्रीबेरं चाम्बुनामभिः । पत्रकं दलसंज्ञाभिश्चारकं तस्कराह्वयम् ॥ १,२०४.
Udīcya is called bālaka, hrībera is known by water-names; patraka is called by the name dalasaṃjñā, cāraka is called taskara.
हेमाभं नागसंज्ञाभिर्नागकेशर उच्यते । असृक्कुङ्कुममाख्यातं तथा काश्मीरबाह्लिकम् ॥ १,२०४.
Hemābha is called nāgakeśara by the names of nāga; asṛkkuṅkuma is so named, as are kāśmīra and bāhlika.
अयो लोहं समुद्दिष्टं यौगिकैर्लोहनामभिः । पुरं कुटनटं विद्यान्महिषाक्षः पलङ्कषा ॥ १,२०४.
Ayo is called iron, known by the technical names for metals; pura, kuṭanaṭa, one should know, as well as mahiṣākṣa and palaṅkaṣā.
काश्मरी कट्फला ज्ञेया श्रीपर्णो चेति कीर्तिता । शल्लकी गजभक्ष्या च पत्री च सुरभी स्त्रवः ॥ १,२०४.
Kāśmarī is known as kaṭphalā, and śrīparṇa is so named; śallakī, gajabhakṣyā, patrī, and surabhīstrava are also mentioned.
धात्रीमामलकीं विद्यादक्षश्चैव विभीतकः । पथ्याभया च विज्ञेया पूतना च हरीतकी ॥ १,२०४.
Dhātrī is to be known as āmalakī, and vibhitaka is also called akṣa; pathyā is abhayā, and pūtanā is harītakī.
त्रिफला फलमेवोक्ता तच्च ज्ञेयं फलत्रिकम् । उदकीर्यो दीर्घवृन्तः करञ्जश्चेति कीर्तितः ॥ १,२०४.
Triphalā is said to be the fruit, and it should be known as the trio of fruits; udakīrya, with a long stalk, is called karañja.
यष्टी यष्ट्याह्वयं प्रोक्तं मदुकं मधुयष्टिका । धातकी ताम्रपर्णो स्यात्समङ्गा कुञ्जरा मता ॥ १,२०४.
Yaṣṭī is called yaṣṭyāhvaya, maduka is madhuyaṣṭikā; dhātakī is tāmraparṇa, samaṅgā is considered kuñjarā.
सितं मलयजं शीतं गोशीर्षं सितचन्दनम् । विद्याद्रक्तं चन्दनं च द्वितीयं रक्तचन्दनम् ॥ १,२०४.
Sita is malayaja, which is cool, gośīrṣa is white sandalwood; one should know that rakta is candana, and the second is red sandalwood.
काकोली च स्मृता वीरा वयस्या चार्कपुष्पिका । शृङ्गी कर्कटशृङ्गी च महाघोषा च कीर्तिता ॥ १,२०४.
Kākolī is remembered as vīrā, vayasyā as arkapuṣpikā; śṛṅgī, karkaṭaśṛṅgī, and mahāghoṣā are also mentioned.
तुगाक्षीरी शुभा वांशी विज्ञेया वंशलोचना । मृद्विका च स्मृता द्राक्षा तथा गोस्तनिका मता ॥ १,२०४.
Tugākṣīrī, auspicious vāṃśī, is known as vaṃśalocanā; mṛdvikā is remembered as drākṣā, and gostanikā is so regarded.
स्यादुशीरं मृणालञ्च सेव्यं लामज्जकं तथा । सारञ्च गोपवल्ली च गोपी भद्रा च कथ्यते ॥ १,२०४.
Uśīra and mṛṇāla are to be known, as well as sevya and lāmajjaka; sāra and gopavallī, and gopī bhadrā are also mentioned.